Чтение онлайн

"Piedod," es nomurminu, censoties pec iespejas atrak tikt prom.

"Nekadas cienas pret godajamo kungu," vina biedrs, kas izskatijas pec zurkas, saka nobriest, bet kungs vinu partrauca ar vienu skatienu.

– Kas tu esi? – skiet, ka kungs meginaja ieskatities mana dvesele un lielakai iedarbibai satvera manu roku. Uz sekundes dalu vina acis pazibeja atpazisana, liekot bailem izplatities mana dvesele. Suni mani pazist pec manas personibas, bet ja nu ir tadi, kas mani pazist pec redzes?

– Ak, tur tu esi! – man uz pleciem nokrita pazistamas, siltas rokas un es atkal vareju elpot. "Ludzu, piedod manai kompanjonei, si ir vina pirmo reizi Artola," Makss pasmineja, izraujot manu roku no nezinama lorda tveriena.

"Nu tad nepazaude vinu," zaudejis interesi par mums, kungs pagriezas un pazuda puli.

– Kas tas bija? – jautaja Makss, kad bailes rimas.

– Es nezinu, bet man vins nepatik. Ejam, mes esam gandriz klat,” Mortone satvera mani aiz rokas un aizvilka uz Hound Academy.

Akademijas varti tuvojas. Ar katru soli mani arvien vairak parklaja auksti, lipigi sviedri. Svetas debesis, ja vien musu plans izdotos.

"Nekratiet ta," pazistamais cuksteja, tomer es joprojam nesapratu, vai vins to teica man vai sev.

Ieejot akademijas teritorija, musu identitate tika panemta un pec tam… mus atlaida. Enzo Mortone paveica lielisku darbu, mus skenejosajiem suniem nebija ne mazako saubu par to, kurs ir viniem prieksa.

– Vivjen Lein, kads ir jusu vizites merkis? – ar zilbinosu smaidu jautaja jauns, slinks puisis.

"Es gribu iet uz akademiju," vina mili pasmaidija.

– Nu, lai veicas. Ja ieklusi ieksa, mes noteikti tiksimies,” blondine piemiedza man ar aci un pasniedza dokumentus.

"Paldies," Makss burtiski izvilka dokumentus no rokam un vilka mani talak.

"Tu lieliski spele liela brala lomu," es nocuksteju, parmetot somu par otru plecu.

"Es censos, bet adeptu acis mes izskatisimies vairak ka paris," vins iesmejas. – Kapec Batons pats neiet?

– Ne, nu, vai tu klausiji so nekaunigo cilveku!? – kakis aizvainots pamaja ar kepu, bridinot izplesot nagus. Nu, vinam nepatika staigat pat vairak neka makskeret.

"Vinu sauc Bubliks, un vins nevares tik talu aiziet, vinam ir liekais svars," vina piemiedza Maksimilianam, gatavojoties sava pazistama reakcijai.

– Tas ir par daudz! – kakis izleca no somas un devas nezinama virziena.

"Neuztraucieties, vins vares jus atrast, jus esat savienots," Makss uzsitija man pa plecu, kad es veroju, ka melnais pazud aiz ekas stura ar lepni paceltu asti.

"Galvenais, lai vins neieklust nepatiksanas," es nogurusi izdvesu.

Mes gajam pa piebraucamo celu, kas veda uz akademijas galveno ieeju. “Dokumentu pienemsana ziemelu sparna” vestija uzraksts uz durvim. Par laimi, bija norades, kur bija jadodas talak.

Nebija gruti noteikt, ka mes ejam pareizaja virziena, ar katru soli balsu burzma pieauga. Kurtu akademija studet gribetaju bija daudz vairak, neka biju iedomajies.

Pretendenti ienema kapnes, solinus, teritoriju pie struklakas, druzmejas grupas, dazi sedeja zaliena.

Peksni atveras durvis uz ziemelu sparnu, un uz slieksna paradijas tievs jauneklis ar piezimju blocinu rokas.

"Tie, kam nav magisku speku, jus varat but brivi," sekretare paskatijas apkart strauji retinatajam pulim. "Hound Academy uznem tikai labakos no labakajiem, tapec rupigi pardomajiet, vai esat piemerots mums." Iestajparbaudijums ir loti bistams, iespejama savainojums vai pat nave,” ar siem vardiem puisis nocirta sev uz sejas uzkrituso matu skipsnu.

It ka apstiprinot vina vardus, aiz durvim atskaneja sirdi plososs kliedziens. Vina nevilus paspera soli atpakal. Pieteiceji atri nobaleja un, panemusi savas mantas, devas uz izeju no teritorijas.

“Labi,” kad bija palikusi ap piecdesmit cilveku, kas velejas izmeginat veiksmi, puisis pasmaidija. – Mani sauc Entonijs Hegs, esmu akademijas absolvents. Uz laiku pildu rektora sekretara pienakumus, ceru, ka ne ilgi. Ja kads velas ienemt so garsigo amatu, priecasos, un apmeram puse no stipendijas tiek maksata par sekretares darbu. Tagad par galveno, iedodiet mums savus dokumentus, lai varu jus pievienot sarakstam.

Makss bija pirmais, kas nodeva musu dokumentus.

–Jus esat paris? – Hegs paskatijas uz mums sanis, kad vinam roka iekrita divas ID kartes.

– Vai tam ir nozime? – Makss samiedza acis.

"Nomierinieties, man bija vienalga, akademija ir dazi noteikumi par to." Citadi tas biezi tiek parkaptas,” Entonijs pasmaidija.

Kad visi pretendenti bija saraksta, Entonijs pazinoja, ka mums piezvanis, un tad aizgaja.

Ieverojami bija tas, ka piekriteji tikai iekluva eka, bet neviens neizgaja. Noteikti bija cita izeja.

"Maksimilian Mortone, izpildiet testu," pa burvju skalruni atskaneja sekretares balss.

Pieteiceju vidu saka izplatities cuksti, tomer Mortonu klans ir pazistams ar savu noraidisanu pret jauno imperatoru, un satikt vienu no viniem seit skiet traki. Ja mes to darisim, tad no liekas uzmanibas neizvairisies.

Ignorejot pretendentu ieinteresetos skatienus, Makss uzkapa uz lievena un iegaja akademijas ziemelu sparna. Svetas debesis, palidziet vinam.

Mani parnema satraukums, tapec saku staigat pa zalienu ieejas prieksa. Pat ja Bubliks paradijas, vina prombutne tikai vairoja satraukumu. Turklat pec Maksimiliana aiziesanas pretendentu uzmaniba pieversas man. Daudzi cilveki skatijas, dazi cuksteja, bet neviens neuzdrosinajas ar mani runat.

"Viss bus labi, vins ir Mortons, un vini ir vieni no labakajiem," rudmataina meitene meginaja mani nomierinat, ka man pietrukst matu. "Es esmu Tasa Lorguda," vina pastiepa man roku.

"Vivjena Leina, tas ir prieks," vina paspieda izstiepto roku.

– Vai jus uztraucaties par vinu vai par sevi? – Tasa jautaja.

"Abus," es godigi atzinu.

"Es ari esmu nedaudz noraizejies, jo man si ir iespeja izlauzties starp cilvekiem."

– Atvainojiet? – Vina neizpratne pamirkskinaja acis.

– Es esmu no Deloittes, mazas pilsetinas uz dienvidiem no sejienes. Gimene esam pieci cilveki un tapec vecaki nevar apmaksat manu izglitibu. Hound Academy ir laba stipendija un pilnigs atbalsts,” Tasa pasmaidija.