Чтение онлайн

– Neuztraucies, dels. Pirms Jauna gada pasts ir parslogots, tapec ir problemas. Starp citu, no kurienes pie jums ieradusas kontrabandas preces? – Maksims jautaja.

– Toliks man uzlimeja uzlimes, vina bralis dien Vacija, padomju karaspeka grupa.

"Ah-ah," sacija Maksims, "tur ir daudz tik labu lietu." Demobilizetajiem karaviriem, kuri dieneja Vacija, uzlimes ir cienijams atributs.

– Un bralis ari Tolikam atsutija pildspalvu ar kailas meitenes gerbsanos un izgerbsanos. Smiekligi! Vins man tikai radija, jo baidas, ka vinam to atnems. Vini teiks, ka tas nav atlauts…

"Un vini teiks pareizi," tevs pasmineja.

– Kad tu nodosi vestuli Dusjai?

"Es sodien dosos pie vinas." Vai vina ir “Kompota”, Yablochnaya iela?

"Ja," Klims smejas, vina tur dzivo, vinas majas numurs ir 21…

Tumsajas decembra debesis viens pec otra zibeja signalraketes, ar dzeltenu gaismu apgaismojot privatmajas dzivojamaja sektora, ko tauta deve par “Kompotu”, jo tas ielas nes auglu nosaukumus: Jablocnaja, Grusova, Vinogradnaja…

Tris jauni puisi, gerbusies melnos aitadas kazokos, ar paceltam apkaklem un par acim novilktam cepurem, atvera vartus un apnemigi iegaja kadas mazas majas pagalma.

Necaurredzamo tumsu pagalma kliedeja tikai uz staba karajosa vientula ielas luktura gaisma un dzeltenas gaismas stremeles, kas sucas pa mazo skibo logu koka slegu spraugam.

Viens no nelugtajiem viesiem saliektam kajam pielida pie loga un uzmanigi ieskatijas viena no slegu plaisam.

"Es redzu divas sievietes," vins atri sacija.

– Izskaties labak. Viniem vajadzetu but trim,” caur sakostiem zobiem nomurminaja vina lidzdalibnieks.

– Ne, vini ir divi…

"Tatad tresajam loti paveicas," vins launi iesmejas…

Maja patiesam bija divas sievietes – Dusja un vinas mate Jelena Feliksovna Tobolskaja. Vecmamina Matrjona Iljinicna, kuru Dusja sauca par “veco mati”, saslima un vairakas dienas atveselojas pilsetas slimnica.

Sievietes sedeja pie galda un gatavoja klimpas Jaunajam gadam. Kakta skali tikskeja vecs vecteva pulkstenis.

Dusja jau otro nedelu izlaida nodarbibas instituta peksnas "etnisko grupu" agresijas del pret viniem, ka vina un vinas draudzene Alla sava starpa sauca kazahu studentus. “Etniskas piederibas” vinu instituta veidoja parliecinosu vairakumu, tacu tas vinus netrauceja, bet, ka izradijas, tikai pagaidam – lidz “Zeltoksanas” sakumam.

Instituts vienas nakts laika parvertas par niknu cilveku kaislibu juru. Tas gaitenos paradijas pieaugusi viriesi, kurus ieskauj vecako klasu skoleni, kuri acimredzami nebija skolotaji. Vini visi kaut ko dusmigi kliedza kazahu valoda un kaisija skrejlapas ar kareivigiem aicinajumiem.

Pec dazam stundam kursa biedru rokas nez no kurienes paradijas metala tapas un kedes, ar kuram vini izaicinosi vicinaja, metot jegpilnu skatienu uz krievu tautibas studentiem. Vinu sejas dega dusmas, un vinu acis bija neprata pilnas…

Pie izejas no instituta vinus un Allu aptureja vecako klasu studentu grupa, kuru vadija instituta labi pazistams sportists ar nosaukumu “Abdrakhman”. Viniem tika pasniegti baneri ar uzrakstu "Kazahstana kazahiem!" un, draudot nodarit fizisku kaitejumu, vini piespieda mus doties kopa ar visiem parejiem uz Brezneva laukumu. Pa celam viniem izdevas apmaldities puli un aizbegt…

Jau vakara no televizijas zinam vini uzzinaja par asinaino slaktinu, kas notika laukuma pie Kazahstanas Komunistiskas partijas Centralas komitejas ekas.

Hronikas kadros bija redzams, ka tukstosiem cilveku pulis, kas sastaveja galvenokart no studentiem, brunoti ar mietiem, pastiprinajumu un lauzniem, ar skaliem kliedzieniem metas iebrukt Centralkomitejas eka, censoties apgazt karaviru, policistu un robezsargu rindas.

Objektivs iemuzinaja vieteja televizijas darbinieka saplestu kermeni, sespadsmitgadigu krievu zenu, vinu vienaudzu, kuru autobusa konduktors nodura lidz navei, un asinojosu kazahu jaunieti…

Visas dienas, kamer televizija tika parraiditi asinaina slaktina videoieraksti, Dusja uzmanigi ielukojas robezsargu sejas, kas aizstaveja pie Centralkomitejas ekas ieejas, jo Klims vareja but vinu vidu.

Vina pat domaja, ka redz vina tevu, bet tad vina par to saubijas. Vinai bija slikta redzes atmina, un vina bija vinu redzejusi tikai divas reizes sava dzive.

Par studiju turpinasanu instituta pec notikusa nevareja but ne runas. Dusja to lieliski saprata, tacu vina nezinaja, ka par to pastastit matei. Tapec vina nolema sarunu par so temu uzsakt pec Jaungada brivdienam.

Alla ari nolema pamest institutu. Vina, atskiriba no draudzenes, jau visu bija izstastijusi saviem vecakiem. Vinas teva lemums bija kategorisks.

"Jums jaatstaj si "bursa", vina ilgi bus drudzi," sacija tevs. – Kazahi ir atriebigi cilveki. Un vini tev un tavam draugam nepiedos jusu draudzibu ar pierobezas skolas kursantiem,” vins piebilda teiktajam.

"Dusja, skiet, ka kads ir ienacis musu pagalma," mate bailes sacija, "es dzirdeju vartu cikstesanu…

Dusja iegaja gulamistaba un paskatijas pa loga aizkariem. Vinas sirds saznaudzas. Abi puisi, kas staveja preti savas majas logiem, vinai bija labi pazistami, un vina tos uzreiz atpazina.

Tas bija “Abdrahmans”, kurs draudeja vinai un Allai ar vardarbibu, ja vini atteiksies iet ar viniem uz laukumu, un Askars Baizanovs, Gazizas draugs, kuru savulaik piekava Klims.

"Mammu, mes to nevienam neatveram," vina cuksteja un kluva bala.

– Protams, meitin, mes to neatversim. Ir par velu…

Pie durvim pieklauveja. Mate, parvarejusi bailes, izgaja gaiteni un uzmanigi piegaja pie ardurvim.

– Kas tur ir?

– Sveiki! Mes esam Dusjas instituta draugi. "Mes velamies vinu apsveikt ar tuvojosos Jauno gadu," skaneja atbilde…

Mate pagriezas un jautajosi paskatijas uz savu meitu. Dusja izmisigi pakratija galvu: "Neveriet vala!"

– Vina nav majas, vina ir kopa ar draugu, vina bus rit.

Aiz durvim bija kaut kada knada.

– Etirik aitasyn! (meliga kuce, kazahs) – launa balss kerca, – tava meita ir majas un vina gribot negribot sanems savu davanu no mums…

– Nekavejoties ej prom, citadi izsauksu policiju!

– Zvani, ja vari!

Mate piesteidzas pie telefona un uzsauca 02.

– Sveiki! Policija!