Чтение онлайн

Sestdien sagerbos ta, lai varetu dejot paru dejas, un ne tikai tango, ka skolotaja prasija, bet ari lipigos, vieglos Dienvidamerikas. Izgriezums uz svarkiem, protams, bija nedaudz augsts, bet ko darit, ja kustibas ir tadas, un man nepatik pukaini svarku varianti. Bet eleganti, jo pasi svarki ir zem celgaliem, tikai piegriezti viltigi un nedaudz izaicinosi.

Draugi izskatijas diezgan atbilstosi vakaram un savai gaumei. Katja nemaz negrasijas dejot, tacu Julija vinu pierunas velreiz. Bet musu labaka meitene bija gerbusies sauras bikses. Ar vinu viss skaidrs, vina dejos bacatu. Julija to vienkarsi dievinaja, bet es pati to dejoju pirmajos studentu dzives gados, bet tad parstaju. Tada deja manas profesijas cilvekam nebija ar ko lepoties bachata tomer vairak domata jaunam un kaisligam brivam meitenem un puisiem.

Pec tam mes sakam attiecibas ar Sasu, kurs bija kategoriski pret sadiem hobijiem, patiesi ticot, ka mana reputacija ir svariga, un es vinu vertesu. Un tagad man bija vienalga par citu cilveku viedokliem, es gribeju atpusties, izklaideties un pilniba terzet ar tiem, kuri varetu dalities mana prieka.

Tacu doma, ka bus jaaicina kads, kura deja man patika, lika nodrebet. Lai gan man ir no ka baidities, ta ir tikai deja, un es esmu pieaugusi sieviete. Nu tads izskatigs puisis man atteiks. Ak, bet jums bus jamekle nakamais vai jaaizmirst par personigo apmacibu.

Un ka gan trenere visparejas nodarbibas var skatities acis, ka nav spejusi izdarit tik elementaru lietu? Ko darit, ja es apkaunoju sevi sava partnera un citu prieksa? Lai gan atceros tadus vakarus, tur vienmer valda loti draudziga atmosfera. Nu, es neaicinu vilkaci. Ja treneris man butu devis sadu uzdevumu, es neuzdrikstetos. Tatad kopuma viss ir vienkarsi, es atradisu partneri, uzreiz dejos ar vinu un labi pavadisu laiku ar meitenem. Ir izlemts!

Libertada nonacam astonos, izlemusi vispirms rezervet galdinu pasa restorana un pavakarinot. Taja pasa laika aplukojiet situaciju tuvak. Pavasari jau bija atverta liela ara teritorija ar nelielu skaitu galdinu malas, kas tumsaja pilseta bija skaisti izgaismota, tagad ta aktivi tika gatavota vakaram, muziki speleja melodijas.

Es jutu tadu brivibu, ka nevareju sevi savaldit:

– Meitenes, es loti priecajos, ka esam sapulcejusies. Nu, izpetisim situaciju.

Katerina neapmierinati atbildeja:

– Tatad, man vajag tikai vinu, tu mani pazisti, man nevajag daudz, es aizmigsu. Un vienu reizi es paludzu aiziet uz musu vecmeitu balliti. Tatad, Yul, seko man.

Vina smejas, apsezoties pie rezerves galda un skatoties pa majigo zali, kur bija ari deju grida. Tagad vina acimredzami nebija populara, lai gan Veronika redzeja, ka viens gados vecaks paris dejo muziku nesteidzigas speles pavadiba.

Julija precizeja situaciju:

– Es biju seit pirms sesiem menesiem, tikai vienu reizi, man ir parak talu, lai celotu. Viniem ir ari deju grida otraja stava, bet tagad visi atputisies gaisa. Tur ir bars, kas gatavo uz ielas. Lieliski, cilveku vel nav daudz, citadi atnaks pec stundas, nebus pula.

Vina piebilda, ka vina atcerejas:

"Uz ielas ir vairak jauniesu, es tur biju rudens sakuma, cienijamaki cilveki atpusas pirmaja stava, un vilkaci parasti tusejas otraja stava." Meitenes, mes tur neejam, labi?

Ta mes nolemam. Stunda paskreja nemanot ar atminam par ieprieksejam lidzigam tiksanas reizem, musu piedzivojumiem un, protams, atsaucam atmina jautrus momentus no studentu dzives. Lidz ar to cilveku skaits nemanami pieauga, restorana panoramas logi paveras uz nelielu laukumu, kur atradas platforma, tapec mums skita, ka iela ir vienkarsi kluba paplasinajums. Sakas akiga bacata, un Julija izslejas, skaidri nodomadama mus seit atstat.

– Katja, ejam, ja negribi dejot, tad vismaz skaties un aplaude. Ejam uz.

Mes dejojam stundu un pat paspejam aizkert Katju. Vini naca pie galda pietvikusi, lai atvesinatos, bet pec piecam minutem uz deju gridas atskaneja svilpieni un duksana, pulis kadu gavileja.

– Ak, kas tur ir? Meitenes, iesim un paskatisimies. Kads tur uzstasies.

Izradijas, ka paris saka dejot, vini bija neparasti skaisti un izskatijas loti harmoniski. Vins ir tumsmatains, vina ir balta, abi ir gari, gardi, izskatijas vienkarsi krasni. Jau ar pirmajam kustibam sapratu, ka vini neparprotami ir profesionali un dejo tango. Muziki speleja libertango, un musu prieksa risinajas kaisles deja, vedot pari lidzi.

Man radas sajuta, ka jaunietis bauda tango, bet meitene bija ar kaut ko neapmierinata. Pienacam pietiekami tuvu, mus ka taurinus pievilka pie liesmas, tik skaisti, bet bistami. Tatad sis paris dejoja ta, ka jus gribejat viniem tuvoties.

Tikai viena deja, ovacijas, tacu paris neturpinaja, lai gan tika lugts. Un es dzirdeju vardu, dejotaju sauca Vlads Sato. Vai tas ir kads slavens? So vardu ieprieks nebiju dzirdejis. Mes tomer nolemam atgriezties pie galda un iedzert glazi vina.

Plapajot un daloties iespaidos par deju, es peksni atcerejos, kads merkis ir atrasties saja konkretaja vieta. Ka es aizmirsu? Bet man ir jamekle kads, kas man patik. Un es te sezu. Sapratusi, ka vispirms man jaiet pensija uz damu istabu, aicinaju meitenes mani pagaidit un iet vel dejot. Man vajadzeja atri atrast partneri, pirms es pardomaju.

Pietiekami piestradajusi un izlabojusi kosmetiku, virziju solus pret meitenem, atkartojot, ka vajag tikai atrast dejotaju un nekavejoties uzaicinat. Iegrimis savas domas, pagriezoties nepamaniju virieti un praktiski ietriecas vina krutis, vinam izdevas mani atbalstit tikai ar roku.

Lenam vina pacela galvu, sapratusi, ka vins, tas tango dejotajs, ir atnacis pats. Vina bija tik laimiga, ka automatiski ierunajas:

????????

"Man tulit, nekavejoties jadejo tango." Es tevi aicinu, man patika, ka tu dejo. Mes iesim? – vina teica un sastinga soka. Vai es tikko paludzu stiligakajam virietim istaba dejot?

– Un tu, meitene, nekludies. Tiesa, tik drosmigi dejot neesmu aicinats. Tango? Vai tu esi parliecinats? Hmm, vai jus pat zinat, ka to dejot, vai ari si ir jauna metode? – vins sminot atbildeja, jau turedams mani aiz vidukla un skatidamies no augsas uz leju, rupigi petot mani. Vins bija iededzis, nedaudz tumsi, tumsi mati, sokolades krasas acis un burvigs, un, vel jo vairak, nekaunigs smaids, kas pabeidza telu.

Sis vina piekapigais smaids mani saniknoja, un es parliecinosi atbildeju:

– ES varu! Hm, mazliet,” es klusak turpinaju, „bet man tas tiesam ir vajadzigs.” Tas ir loti patiesi. Viena deja. Tango.

– Nu. Tu liki man pasmieties, citadi man bija slikts garastavoklis. Labi, ejam, es pajautasu puisiem. Mes dejosim seit, iekstelpas. Jus neiebilstat? Seit ir ertak un ir mazak cilveku. Bet es nevelos atgriezties puli, esmu noguris.

Es steidzigi pamaju, iekseji parsteigta par savu nekaunibu. Un vina piebilda, ta ka mes dejosim tango:

– Veronika, tas ir mans vards. Un tu? – gajam lenam, negaiditais partneris joprojam tureja mani aiz vidukla, vadot mani. Vins pagrieza galvu un izskatijas parsteigts, bet tomer atbildeja: