Чтение онлайн

Kolegis parsteigts atzimeja:

– Bet jus joprojam esat precejusies, Veronika. Es dzirdeju, ka jus skiraties, bet pagaidam esat preceta sieviete. Un partneris? Hm.

Es biju parsteigts, redzot nosodijumu mana kolega skatiena. Bet vina necentas vinu atrunat, ka domaja savu deju partneri. Laujiet vinam domat, ko vins velas. Esmu tik noguris no sim konvencijam un dubultstandartiem.

Mazpilsetas ta ir vienmer. Nu, lai vini to apspriez, jo vinu pasu dzive ir garlaiciga. Tas ari viss, laiks begt.

Nakama nedela paskreja veja sparniem. Man bija tik jautri iet uz tango, skriet uz baseinu pec grafika un vienmer sanemt masazu.

Mes ar viru atri un nesapigi izskiramies. Tapat ka vins nemanot ienaca mana dzive, vins aizgaja. Mans bijusais virs atstaja aiz sevis vieglu rugtumu par zaudetajiem gadiem, ko veiksmigi aizdzina, aizejot kopa ar meitenem uz baru.

Ja, es devos ar saviem koledzas draugiem uz tiksanos un devos tiesi uz baru. Galu gala, ka gan citadi mes varam apspriest dzivi, atcereties bezrupigos studentu gadus un runat par viriesiem?

Mes ar Juliju reti sazvanijamies, apmainijamies ar zinam un sieviesu noslepumiem. Ar Katerinu mes bijam apmaldijusies, lai gan dazreiz atcerejos musu studentu dzivi, kura mes, tris draugi, labi macijamies un bijam draugi. Dzulija, vienmer pozitiva optimiste un smejeja ar asu meli un aizrausanos ar ekstremo turismu, pati organizeja tiksanos un ari izvelejas pieklajigu baru.

Un iemesls, ko es ierosinaju, bija svinet savu brivibu, uz ko Julija atbildeja loti entuziastiski:

– Nu tu beidzot saproti, kas tas par putnu! Es domaju, ka jus nekad vairs neredzesit gaismu. Tas ari viss, es zinu omuligu vietu, es tevi savaksu un Katerinu.

Ta mes vienojamies.

Mums uzreiz iepatikas majiga iestade, kura atradamies. Te klusi muziceja neliela dzeza grupa, un galds atseviska vieta lava mierigi sarunaties un atjaunot sakarus ar meitenem.

Katerina saka atteikties no velajam karstajam uzkodam, ka vienmer, vina cinijas ar lieko svaru, uz ko ta pati Julija asi atbildeja:

– Nac, Katja, nomierinies jau un pasuti kaut ko karstu. Ka tu biji bulcina, ta ari paliksi visu muzu. Galvenais, lai tu sevi uzturetu laba forma, un tev nav liekais svars, tads esi bijis visu muzu. Tavs virs tevi mil, vina pati teica, ka tevi sauc, bet tu nevari izpatikt visiem. Vai man ir taisniba? Pastasti vinai, Veronika.

– Tiesi ta, jus apprecejaties ar Andreju vel koledza. Tiesi ta tu vinam vienmer paticis. Toreiz ap vinu lidinajas daudz meitenu, un vins redzeja tikai tevi.

Dzulija piebilda:

– Precejies? Viniem jau ir divi, iedomajieties, divi berni! Vini apprecejas uzreiz pec tevis. Es uzreiz sapratu, kapec.

"Nac, visi saprata, kas bija kazas," Katerina smaidot piebilda, "mans veders jau bija redzams." Zel, ka tevis nebija, Veronika. Es labprat tevi redzetu.

Es saraucu pieri, atceroties:

– Ja, es atceros. Mes vienkarsi terejam daudz par parcelsanos, mums vispar nebija naudas. Un seit ir ielugums. Sasa bija kategoriski pret, bet man bija neerti iet vienai. Ja, un vins uz to skatijas, domadams, ka es teresu parak daudz. Es no ta izvairijos un atteicos, bet tagad to nozeloju. Bet es loti priecajos par tevi un Andreju, Katja, es tiesam esmu.

Vina noglaudija manu roku, mudinot:

"Ja godigi, es toreiz biju aizvainots uz tevi, tad mana gimenes dzive kluva sarezgita, un mes ar jums apmaldijamies." Bet man prieks, ka varejam satikties.

Vina strauji nosarka, vaigi dega, vinai bija tik kauns, ka padevas vira parliecinasanai. Likas, ka man nebutu savas gribas. Un pie ricibas nav neviena vainiga, tikai tu pats.

– Tatad, meitenes, neklustiet lengans! Paskaties, vini jau nes dzerienus. Tagad sedesim un ejam dejot.

Pec pusstundas Katja precizeja:

– Klau, bet tomer, kapec tu skiries?

Biju apmulsusi, negaidot tadu jautajumu no drauga. Butu jauki, ja Julija labak pazitu Sasu, bet Katerina?

– Hm, saproti, man bija sajuta, ka es nevis dzivoju, bet eksisteju. Un jau labu laiku es so domu vienkarsi aizdzinu no sevis, visu laiku cereju, ka tas ir parejosi, ka tas ir tikai stress. Un citu dienu tas man trapija ka bults. Un es sapratu, ka velti dzivoju savu dzivi kopa ar viru. Dzivojam ka veci cilveki: taupijam, taupijam un neko lieku sev nelavam. Bet runat ar vinu bija bezjedzigi, vins turpinaja runat. Man bija sajuta, ka neesmu vina sieva, bet gan biznesa partneris. Un ka milako vins mani nav iedvesmojis ilgu laiku. Bija sajuta, ka esam precejusies divdesmit gadus. Kad tas viss sakrita mana galva, notika spradziens. Ta nu es sakrameju mantas un aizgaju.

Godigi sakot, man bija kauns pat stastit saviem draugiem, ka es to nonemu no kadas citas sievietes. Bet Julija noteikti gribes dzirdet detalas, es vinu labi pazinu. Es joprojam atceros, ka sis paris pec seksa staveja apskavusies un svieda mani ar dubliem. Ne, ne tagad. Es negribeju sabojat sev briniskigu vakaru.

Dzulija asi un precizi iesaka:

– Pareizi! Es jau sen sapratu tavu Sasu, vins ir egoists un vinam bija vienalga par citiem! Un uz draugiem, un uz tavam velmem. Ziniet, sadi cilveki pirmo reizi parasti apprecas agri. Viniem nav bernu, vini veido karjeru. Un tad, sasniedzot trisdesmit gadu vecumu, vini pamet savas mulkigas sievas un atrod jaunu, kas ir gatavs dzemdet un skatas viniem mute, mulki. Vini parasti ir loti ekonomiski, pedantiski, un viniem patik visu kontrolet.

Es piekritosi pamaju ar galvu:

– Skiet, ka loti.

Katja velreiz jautaja:

– Liekas? Par ko tu runa?

– Ja, loti izskatas pec manas Sasas. Pareizi viens pret vienu. Ne velti tu, Julija, esi tik lieliska gimenes psihologe.

– Citadi! Tas ari viss, ejam dejot. Vai atceries, Veronika, ka mes supojamies deju ballites? Eh, zel, ka neturpinajat. Reizem staigaju, tas man dod energiju un nomierina nervus.

Es nolemu lepoties:

– Tapec es atsaku. Es eju uz nodarbibam sporta zale, un tur mes ka grupa apgustam dazadu deju elementus. Es ari nolemu istenot savu sapni un pierakstijos uz tango, vai varat iedomaties?

Draugi bija parsteigti. Galu gala tango bija ipasa deja. Deja paradijas vilkacu klanos un gimenes, atri izplatijas visa pasaule, bet neizplatijas nabadzigakajas klases. Ta palika deja elitei jeb sada veida dejas cienitajiem. Vini to darija vai nu sev, vai jau ka profesionals dejotajs. Bet bija gruti konkuret ar tiem pasiem vilkaciem. Un tie, kuri vareja atlauties uzaicinat dejotajus uz kadu pasakumu, un vilkaci mileja dejas skatities, biezi aicinot sadus parus uzstaties svetkos, ipasos gadijumos, vini izvelejas vilkacu dejotajus.

Vakars pagaja briniskigi. Mes daudz dejojam un runajam. Mes pat nolemam satikties pec paris nedelam un doties uz deju klubu. Turklat tam bija iemesls. Draugam Julijai bija dzimsanas diena, un vina mus uzaicinaja to nosvinet uz deju gridas. Es ar prieku piekritu.

????????

Dejosana ir lielisks veids, ka atpusties! Ar kadu prieku gaidiju satiksanos ar meitenem un dosanos uz deju gridu. Atcerejos vakaru skola, kura svinejam koleges dzimsanas dienu un nodrebejamies. Man ir tikai divdesmit cetri, interesantakos gadus pavadiju kopa ar savu garlaicigo viru un gandriz zaudeju iespeju pilniba realizet sevi sava profesija.