Чтение онлайн

Mes ar meitenem visu nakti pavadijam, gatavojoties celam. Vini nenema lietas – es pat vel nebiju paspejis tas pareizi sakartot —, bet gan dazadas narkotikas. Tomer katrs no mums ir ipasi talantigs sava joma. Piemeram, es nekad neatteiksos no Ariella adas produktiem, pat ja es tos gatavoju pati. Pa celam draugi mani apgaismoja, ka visi burvji ir nemierigas kazas, alkatigas pec raganam, ipasi letticigas un dzives nezinosas, ka es.

"Ja, tik letticigs," es pasmejos par sadu pazinojumu.

Jadja skeptiski paskatijas uz mani:

"Nu, varbut ne pilniba uzticaties, bet, spriezot pec jusu pazistamibas trukuma, dazos jautajumos jus esat pilnigs lajs."

Es pat nedomaju par nosarksanu.

"Varetu domat, ka meitenes dzives pieredzi nosaka vinu viriesu skaits."

"Teiksim ta: nevis kvantitate, bet kvalitate," Ariella domigi atbildeja, izklajot no krutim kremus un losjonus, ko vina grasijas man dot lidzi.

Es atkal snacu, pilniba nepiekritot sim viedoklim, un noglastiju milzigo melno kaki, mana drauga pazistamo, kurs meginaja iebazt savu zinkarigo degunu mana dziru maisa.

– Tu, Tilda, pats galvenais, neaizmirsti, ka tagad tev soma bus loti noderigas indes. Vini tevi nenogalinas, bet sabojas tavu dzivi. Ja kads nelietis ienak, izmantojiet to,” Jadja dzivibu apstiprinosi ieteica, noliekot man prieksa kastiti ar personigi sagatavotiem dziru.

– Kapec man tik daudz vajag?! – Es biju parsteigts.

"Tie nebus lieki," draugs nolema. "Tad mes naksim un tiksimies – mes jums atvedisim vairak!"

Gatavojamies gandriz lidz ritam. Un mums bija jamostas agri, lai paspetu noklut portala kompleksa un parcelties uz Orlando. Protams, es neguleju pietiekami daudz. Cels uz akademiju nav tik tuvs, bet lidz rektora apsveikuma runai ir janoklust. To teica Galvena ragana, atbildot uz musu vaidiem. Man vairs nepatika burvju akademija ar visiem tas burvjiem un adeptiem. Spriezot pec Stellas izskata, vina piedzivoja lidzigas sajutas, tacu Kasandra bija diezgan jautra un kaut ko smaidija, piespiedusi sev gramatu pie krutim.

Labi, ka neaizliedza nemt lidzi slotu. Tiesa, es domaju, ka Stellas un Kasandras pazistamie naks kopa ar mums, bet vini tur nebija. Varbut burvjiem ir aizliegts turet dzivniekus un mes tikam izveleti tiesi pec sada principa? Ej, tas ir mulkibas.

Es paskatijos uz saniem uz musu kursa kuratoru, kas pieklajigi sedeja vinai blakus – isa auguma ragana ar laipnu smaidu. Mes visi vinu milam, un man bija prieks, ka tiesi vina mus pavadija pie burvjiem.

Portalu skersojam atri. Tad man palika slikti, bet ne uz ilgu laiku. Man ta vienmer ir, bet labak neka vienu dienu kratities pa bedrem pajuga.

Orlando, varetu teikt, ir musu karalvalsts otra galvaspilseta, un tapec pec musu omuligas arpuses seit bija ko redzet. Zel tikai, ka mums vel nav bijusi iespeja novertet visu pilsetas sarmu. Bet nekas, man vel viss prieksa!

Garastavoklis nemitigi celas. Es jau sen gribeju seit apmeklet. Bet mani vecaki negribeja mani vest seit, ka ari uz galvaspilsetu. Vini panema manu jaunako masu, bet ne mani. Redziet, seit ir parak daudz cilveku, kuri var viegli atpazit mani ka raganu, un manam tevam tada slava nav vajadziga. Manuprat, tas ir stulbums. Agri vai velu vini uzzinas par manu dabu. Es neparstasu but ragana pec laulibam, kur mani vecaki tik loti velas mani sutit prom. Vai ari ta vairs nebus vinu problema? Divaina logika, kuru nevareju saprast. Lai gan, lai cik ciniski tas neizklausitos, mani vienkarsi grib pardot par augstaku cenu un izdevigak ligavu tirgu, un nez kapec aristokratiskas raganas tur verte loti zemu.

Vina noputas un atkal skatijas ara pa logu. Cels gaja kalnup, un driz vien mes pietuvojamies akademijas lielajiem kaltajiem vartiem, aiz kuriem viegli vareja redzet milzigu mura pili, kuras smailes smailes izvirzijas augstu debesis.

Ja, burvji vienmer ir milejusi patosu un monumentalas akmens ekas. Vai es varesu apmesties saja vieta?

Vartsargs pie vartiem, atskiriba no musejiem, izradijas specigs, platiem pleciem ar garam usam, kuras vins pastavigi svarigi glastija.

"Tad raganas," vins parlukoja musu dokumentus. – Es sanemu noradijumus par tevi, sanemu. Parasti studentu brigades saja laika nelaizam ieksa. Pedejie parcelas vakar, bet vini jums izdarija iznemumu, tas ir. Vispirms dodieties uz hosteli un atstajiet savas mantas. Tur jums viss jau ir sagatavots, tas nozime. Un tad uzreiz ierindoties laukuma preti akademijai. Tas nozime, ka jaunais rektors visus tur oficiali satiks. Un tad jus pats to izdomasit, tas ir.

– Paldies, uz kuru pusi ir sieviesu kopmitne?

– Tatad pa labi, ka parasti. Viriesi arvien vairak izvelas iet pa kreisi,” un pasmineja, bet musu kuratora skatiena vins vilcinajas, noklepojas un atri atvera vartus, ielaizot mus ieksa.

Loti cereju, ka dzivosim kada piebuve pie pils. Mums, raganam, nepatik, ja virs galvas ir sakrauti akmeni. Bet izradijas, ka pilij, kas, mums tuvojoties, kluva arvien lielaka un lielaka, sadu sparnu nebija, pareizak sakot, tie bija paredzeti kaut kam citam, un mums bija jadzivo viena no torniem, kas atrodas pa labi no ieejas. .

Pat pie ieejas sapratam, ka mums nebus laika registreties. Laukums pils prieksa bija lauzu pilns un neatlika laika apmaldities ista torna meklejumos.

"Tas ir labi, kucieris ar musu lietam pabrauks mazliet talak un sagaidis svinigas dalas beigas, un tad mes registrejamies," kurators uzmundrinosi uzsmaidija mums un izkapa no ratiem.

Mes vinai sekojam un nonacam laukuma mala. Skoleni un skolotaji ar interesi skatijas uz mums no malas un atklati skatijas. Tas bija kaitinosi. Es iztaisnoju savu raganas cepuri un ciesak satveru slotu. Vareja nenemt, bet tas deva parliecibu par savam spejam un drosibas sajutu. Ka saka, slota ir ne tikai sadzives riks, bet ari erts parvietosanas un begsanas lidzeklis, arkartejos gadijumos – lielisks dzeriens.

Kuratore ar gandarijumu paskatijas uz musu kompaniju un, lepni pacelusi zodu, veda mus uz prieksu cauri pulim. Tagad visi mus bija pamanijusi, un apkart esosais pulis satraukts un troksnoja vel aktivak.

Ta nu gajam gandriz lidz pasam kapnem, kur jau bija sapulcejusies akademijas galvenie macibspeki.

Pie mums pienaca mila veca sieviete ar gaisigi pelekam cirtam galva un iepazistinaja ar sevi:

– Es, rektora kunga Landerijas van Zilas sekretare. Mes jau tevi gaidijam. "Un vina laipni paskatijas uz mums." – Cik jaukas meitenes. Esmu parliecinats, ka jums tas patiks pie mums! Kuratores kundze, iesim uz kapnem, rektoram vajadzetu ierasties jebkura bridi. Un lai meitenes paliek seit, vienaudzu vidu.

Nebija loti erti stavet “starp vienaudziem”. Man personigi tas visas sapluda viena nepartraukta zinkariga masa bez sejas. Bet ragana nekad neizradis savu vajumu! Tapec mes turam galvu augsa un skatamies apkart ar visneatkarigako gaisu. Vina nelaime paskatijas uz saviem draugiem. Pat Stella tagad skita mazakais no diviem launumiem, un es nevilus piegaju vinai tuvak.

– Nu ka tu doma? – es jautaju, lai noverstu uzmanibu.

"Ja tas vasaras raibums turpinas tik atklati skatities uz mani, es vinu noladesu," Stella teica klusi, bet tik dveseliski, ka es vinai uzreiz noticeju un pasmaidiju.

– Mums nav atlauts. Galvenais vakar pavadija divas stundas, edot musu smadzenes ar tejkaroti par so.

"Ja tu gudri lama, neviens neuzmines," vina turpinaja, virpinot savas blondas matu skipsnas ap pirkstu.

"Kleitas kakla izgriezumu vajadzeja padarit nedaudz mazaku, lai visadi raibumi ta neskatitos," es nevareju notureties sarkastiski.

"Ja jums butu krutis, jus saprastu, ka tas nav kakla izgriezums, bet vienkarsi to klatbutne," vina atbildeja.

"Ja jums butu smadzenes, jums nebutu jalepojas ar savam putitem."