Чтение онлайн

Atkal piezvanija Bijusais pec vina mates paskaidrojumiem par tuvako perspektivu, raudot par savu muza milestibu:

“Atdosu visu algu, pardosu masinu, atliksu dzersanu, notievesu, tikai piedod. Pagaidi divas dienas, man bus alga, es tev to visu atdosu, tikai nevajag alimentu piedzisanu. Atdosu algu un dzivosu pats pie mammas.”

Ka nobijas, ka negribas, lai uzzinatu darba par skirsanos, par to, ka vins nenodrosina berniem uzturnaudu. Negrib radit savu isto seju, gribas uzreiz atgriezties vecas sliedes, pie manis, it ka nebija skirsanas, dzersanas, sapju – zobojos es sev.

Nesanaks, vairs nesanaks! Par skirsanos uzzinas, ta bus pareizi, ta bus godigi pret mani. Tad baidisies, jo zinas, ka nakamais mans solis bus teva vecaku tiesibu atnemsana. Vinam bija iespeja atmest dzersanu un klut par gimenes vadoni, bet vins izvelejas citu celu, pats vainigs. Dievs redzeja, ka es negribeju novest lidz tadam iznakumam, bet esmu spiesta sevi glabt no psihologiskas vardarbibas, izmisuma un sapem.

Es to izdariju… Nomocijos visu nakti ar visadam domam, atbraucu uz darbu, manas mates virs piezvanija, uzbrauca:

“Ko tu darisi? Sedesi darba? Prieks kam atslegu samainiju? Prieks kam tas viss tika izdarits?”

“Tevi tas loti apgrutinaja? Parstradajies? Ko tu uz manis uzbrauc? Aizmirsi pats, ka ar mammu bija? Cik ilgi vina ar tevi mocijas? Tu prasiji piedosanu, vina piedeva! Cik gadus tas turpinajas?

Tu doma, ka es esmu lelle, man nav dveseles un es neko nejutu. Pagaja 16 gadi no manas dzives, es to reali dzivoju. Nevis tu mana vieta, bet es! Un man ir sapigi, jo ar so savu gajienu es pieliksu punktu. Vai tu doma, ka esmu maza un glupa meitene, kura pati nevar rikoties un vinu vajag audzinat. Bet tu, savukart, esi daudz zinoss, gudrs virietis, kuram ir tiesibas mani audzinat. Tu ar tadu dzives pieredzi jau zini labak par mani, kas man jadara! Ej prom! Negribu ar tevi runat!”

Man bija slikti, es sapratu, ka mana riciba pret Bijuso uzsaks karu starp diviem ienaidniekiem. Vai tas bija mans merkis – uzsakt karu? Ne, es gribeju, lai mes dzivotu laimigi, bet tas nesanaca. Tikai, lai Bijusais mani atstatu miera.

Pasedeju kabineta, nomierinajos un aizgaju pie mates aprunaties. Vina mani pazeloja, saprata manas saubas, bet piebilda:

“Ko tu gribi, lai vins turpinatu nirgaties ar tevi! Turpinatu staigat pie tevis dzivokli, tavas prombutnes laika zagtu naudu no tava maka? Nodarbotos ar moralo vardarbibu. Cik ilgi tu vel esi gatava ciest?”

Vinai bija taisniba, es aizgaju pie tiesa izpilditaja un uzrakstiju iesniegumu par uzturnaudas piedzinu.

Nevajadzeja ilgi gaidit, ka sakas kara batalijas. Vins man piedraudeja:

“Ja tu uzsaksi alimentu piedzinu, es pieradisu, ka tev maksaju. Man ir visas izdrukas no bankas. Varu aizvest tev uz majam paradit, ja netici!”

Vins blava, lamajas, bija ists monstrs. Tas bija sausmigi. Ja… Sakas kars, bet es devu atpakal:

“Nevajag man neko radit, man ari ir visi parskaitijumi internetbanka. Tu man atdevi aizdevumu, nevis maksaji alimentus. Par to uz balta ar melnu rakstits katra parskaitijuma. Ta ir cita lieta – musu laulibas saistibas un darisanas, kuras nekada veida neskar bernu uzturlidzeklus,” un nometu klausuli.

Rokas triceja, biju samulsinata, sanervozejusies piezvaniju mammai padalities, kads Bijusais ir bezkaunigs.

Kamer zelojos, emocijas pargaja un saku domat logiski. Pirmkart, es varesu pieradit savu taisnibu, jo parskaitijumu ailes rakstitais “aizdevuma atgriesana” runa pats par sevi – vins man atgrieza aizdevumu, nevis uzturlidzeklus berniem. Bet tagad, pec skirsanas, vins izdoma un pieruna, jo ir sarugtinats par skirsanas faktu. Otrkart, gan man, gan Bijusajam uz rokam ir manu tiesibu un taisnibas pieradijumi – Laulibas ligums par to, kas ir mans – pieder man, kas pieder vinam – vina. Dokumentam ir juridisks speks, un tas ir saistoss abam pusem. Treskart, ja man bus parak riebigi aizstavet sevi pasai, pieaicinasu advokatu, lai nebojatu savus nervus.

Kad man bija septinpadsmit gadi, es, protams, dzirdeju par skandaloziem skirsanas procesiem, bet domaju, ka mani tas nekad neskars. Man bija taisniba, protams, es pati nodrosinaju mums civilu skirsanas lietu. Bet es pat nevareju iedomaties, ka grutakais bus nevis civili skirties, bet civili dzivot pec skirsanas. Skirties bija gruti, bet reali dzivot pecskirsanas perioda ir gruti un neiespejami. Tikai romantiskas filmas virs aiziet no sievas un berniem, atstajot visu viniem. Realitate ir citada, Bijusais nemaz nav dzentlmenis, parasts cilveks, launs un mantkarigs. Realitate vins piezvanija vienu vakaru, bija reibuma un uzbrauca atkal:

“Kapec tu to izdariji, es iesu tiesa pie tavas draudzenes, un paskatisimies, kas ir vainigs, bet kam ir taisniba!”

No rita man bija prieksnojauta, ka kaut kas notiks. Pusdienlaika piezvanija Bijusais un jau ar citu nostadni ar mani runaja, prasija sadalit terminos paradu un nonemt arestu no majas un masinas. Sakuma es biju neatlaidiga, kamer nepadomaju, ka vienalga naksies nonemt arestu no ipasuma, un butu sturgalvigi neizmantot situaciju un iegut labumu sev. Ko es vareju no vina paprasit apmaina? Tikai vienu – brivibu, jo paprasit vinu izmainities es, protams, vareju, bet tas butu bezjedzigi un bezcerigi, jo to es prasiju un meginaju istenot “Bijusa izmainas programmu” devinus menesus pec skirsanas, un viss tas bija lieki, daudz pulu ar nulles iznakumu. Es uzrakstiju apliecinajumu no Bijusaja varda par atzisanu par to, ka vins nodarbojas ar psihologisko vardarbibu pret mani, negativi ietekmeja bernu psihologisko stavokli pedejos devinus menesus, un apliecina, ka nemeginas piespiest mani atsakt kopdzivi. Protams, vins to parakstija, jo citadi pazaudetu maju un masinu. Es aizgaju pie tiesas izpilditaja un nonemu arestu no masinas. Atgriezos darba un aizgaju restorana papusdienot, piezvaniju mammai un, kamer runaju, sapratu, ka piemirsu vienu loti svarigu lietu – parrakstit nodoklus par berniem no vina uz mani, to es vareju panakt tikai sodien, kamer nenonem arestus. Bet es to jau esmu izdarijusi, mulke! Miers, Bijusais par to nezin, vajag drusku pablefot, un man ir visas izredzes, ka viss sanaks. Piezvaniju Bijusajam:

“Tev ir divas stundas parrakstit bernu nodoklu atvieglojumus uz mani, tad es nonemsu arestu.”

“Es jau esmu laukos. Man nav benzina masina, nevaru atbraukt. Ritdien pec darba to izdarisim.”

Kada ritdiena, man tacu to vajag sodien, jo es blefoju, ka nenonemu vel, kaut biju to izdarijusi jau!!!

Ilgi nestastisu, bet galvenais, ka man izdevas!!! Ta bija neapsaubama uzvara!!! Es gavileju vairak neka skirsanas diena!!!! Es ieguvu brivibu – finansiali un mentali. Tagad, zinot, kada es esmu sausmiga, vinam bus riebigi, un vins mani vairs neaiztiks.

Priecajos neilgi, kadas divas dienas. Pec tam atkal sakas zvani un iszinas ar Bijusa lugsanam un milestibu…

…Gaidijam ar Emmu operacijas dienu, laiks gaja loti leni, bet vienalga gaja. Taja diena es ka parasti areji turejos, kaut ieksa loti nervozeju. Iepriekseja diena bernu kirurgs man skaidroja, ka operacija bus loti smaga, var ilgst ap sesam – astonam stundam, jo bus kompliceta vedera rezekcija. Tadu lidziga rakstura operaciju dakteris bijis veicis desmit gadus atpakal, bet ta bija nevis galvinas, bet vairogdziedzera astes rezekcija.

“Gadijums ir loti sarezgits, bet ticesim labajam un lugsim Dievu!”

Vakaros es studeju interneta rakstus par vairogdziedzera rezekcijam, tapec jau biju lietas kursa par paredzamo operaciju. Musdienas ar interneta palidzibu var uzzinat par jebkuru aktualo jautajumu, izsmelosi un ar visam ilustracijam. Izlasot es sapratu, ka ir divi operacijas varianti: klasiskais – 6-8 stundas ar skalpeli, pec kura paliks liela bruce un bus ilgs rehabilitacijas periods lidz menesim; vai inovativais – 3-4 stundas ar lazera palidzibu, mazam brucem un isaks rehabilitacijas periods lidz 3-5 dienam. Pec daktera teikta secinaju, ka mus gaidis pirmais variants. Pec visa izlasita sapratu, ka teoretiski es orientejos, ka var izoperet so audzeju, bet praktiski, neapsaubami, man nebija ne jausmas, ka to istenot. Ta bija kirurga prerogativa.